Ziemanuks?
Ai, Ziemassvētki, Ziemassvētki, piedošanas, mīlestības un miera laiks. Par cik ar šiem vārdiem visi ir norunājušies krustu šķērsu, es gribētu piešķirt šiem svētkiem vēl kādu nozīmi. Nebūtu nekas traks, ja Ziemassvētki būtu arī sevis novērtēšanas laiks, ne? Tomēr, mēs visi zinām, ka dāvanas no vecīša saņemsim tad, ja būsim bijuši labi, paklausīgi un jauki. Tu saņemtu daudz dāvanu, ja tas tiešām būtu no tā atkarīgs? Es laikam pēdējos vismaz 10 gadus būtu pavadījusi zem viena vientuļa, nerotāta egles zara, vismaz ja par mani būtu jālemj pašai. Bet lieta jau neslēpjās tajā, ka ir slikti būt sliktam, slikti darīt sliktas lietas, slikti, slikti, slikti… ir labi, ja tu to saproti! Ja redzi savas kļūdas, savus nedarbus, lietas, ar kurām nelepojies. Varbūt pareizs būtu modelis, kurā jāļauj citiem tevī izcelt labās lietas, bet pašam būtu jāanalizē sliktais sevī? Kāpēc tā nenotiek? Kāpēc ir grūti pieņemt komplimentus, bet reti sanāk nosodīt pašam savu rīcību? Tikai mēs paši spējam izvērtēt pēc savām vērtbām kā mums būtu jādzīvo, ne Ziemassvētku vecītis, ne vecāki, ne klasesbiedrs nav līdz galam tiesīgs tevi nosodīt un vērtēt, ja vien tu pats neesi atzinis savu kļūdu. Tad, nākot svētkiem, vajadzētu atrast sevī lietas, kuras pa gadu ir nācies sastrādāt, atskatīties uz visu, paskatīties uz sevi un pavaicāt- vai esmu tas, kas vēlos būt? Vai daru to, ko gribu, kā gribu? Ja atbilde ir negatīva, tad esi jau ieguvis lielisku avotu jaunā gada apņemšanos sarakstam!
